Tūrisms

            Pagastā ir priekšnosacījumi sakrālā tūrisma attīstībai un atpūtai pagasta upju un ezeru krastos, jo pagasta teritorijā ir 6 dievnami, 9 ezeri un Maltas upe ar 7 pietekām.

Aizsargājamie dabas objekti vairāk saistīti ar Silmalas pagasta kultūru, reliģiju. Viens no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem ir Prezmas katoļu baznīca (1856-1859). Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis ir Lošu pilskalns. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ir Borisovkas vecticībnieku kopienas lūgšanas nams (1812.g.) un Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanas nams (18.gs. 1.p.). Kultūrvēsturiski pieminekļi ir Prezmas muižas parks (19.gs. 2.p.) un ūdensdzirnavas (19.gs.). Prezmas muižas parks, ir īpaši aizsargājama dabas teritorija,  kas tagad ir stipri nekopta. Parka īpašnieks dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Valsts aizsardzības pieminekļu apraksts Silmalas pagastā  sniegts tabulā.

Valsts aizsardzības pieminekļi Silmalas pagastā 2008.gadā.

Valsts aizsardz Nr.

Pieminekļu vērtības grupa

Pieminekļu veids

Pieminekļu nosaukums

Pieminekļu atrašanās vieta

Pieminekļu (notikumu) dalījums

5864.

Vietējās nozīmes

Arhitektūra

Borisovkas vecticībnieku kopienas lūgšanas nams

Rēzeknes raj. Silmalas pag., Borisovkā

1812.

2056.

Valsts nozīmes

Arheoloģija

Lošu kalns

Rēzeknes raj. Silmalas pag., Lošos

 

5866.

Valsts nozīmes

Arhitektūra

Prezmas katoļu baznīca

Rēzeknes raj. Silmalas pag., Prezmā

1856.-1859.

5867.

Vietējās nozīmes

Arhitektūra

Parks

Rēzeknes raj. Silmalas pag., Prezmas muižā

19.gs. 2.p.

5868.

Vietējās nozīmes

Arhitektūra

Ūdensdzirnavas

Rēzeknes raj. Silmalas pag., Prezmas muižā

19.gs. s.

5870.

Vietējās nozīmes

Arhitektūra

Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanas nams

Rēzeknes raj. Silmalas pag., Tiskādos

18.gs. 1.p.

 

Pagasta teritorijā atrodas vēl divi vecticībnieku lūgšanu nami: Štikānu lūgšanas nams un  Paramonovkas lūgšanas nams. 2008.gadā ir atjaunots un sāka darboties  Tiskādu pareizticīgo baznīca.   

Pagastā ir visi priekšnosacījumi tūrisma maršruta izveidošanai, t.sk. sakrālā tūrisma, jo pašvaldībā ir trīs vietējās nozīmes pieminekļi –dievnami un trīs dievnami, kuriem nav aizsargājamo objektu statusa. Pašlaik dievnamus 3-4 reizes gadā apmeklē tūristi no ārzemēm: Polijas, Lietuvas, Igaunijas. Ārzemniekus īpaši interesē vecticībnieku dievnami, jo pašvaldībā pārsvarā dzīvo vecticībnieki ar savu savdabīgo kultūru.

Silmalas pagasta teritorijā esošie virszemes ūdeņi - ūdensteces un ūdenstilpnes kopā aizņem 619,8 ha (ūdens virsma). Visas Silmalas pagasta ūdensteces un ūdenstilpes atrodas Daugavas sateces baseinā. Lielākā ūdenstece ir Maltas upe (115 km, t.sk. Silmalas pagasta teritorijā 36.3 km), kurai ir jaukta ūdensguve. Ūdeņus savāc arī 7 pietekas: Liska, Leičupe, Šaļona, Ciskadka, Prezma, Mozgupe un Vertukšņa, kuras vidēji ir 10 – 15 km garas. Maltas upe tek cauri pagasta Dienviddaļai un Rietumos veido robežu ar Galēnu pagastu. Kopējais pagasta upju garums ir 79.5 km.

Pagastā ir 9 glaciālie ezeri, kuri ir veidojušies ledāja darbības rezultātā. Vislielākais ezers pagasta teritorijā ir Tiskādu (Ciskodu) – (pl. 184 ha, vidējais dziļums 3 m, lielākais dziļums – 7 m, baseina platība 7.8 km2). Ezera krasti lēzeni, piekraste smilšaina, dibens līdzens, dūņains. Ziemeļu daļā iztek Ciskodas upe. Ezera līmenis vairākkārt pazemināts, tas ir regulējams. Ezers daļēji aizaudzis, bagāts ar zivīm. Mazākie ezeri ir Ludinkas (12,6 ha), Tomsiņš (4.6 ha), Jerzovkas (4.6 ha), Prezmas (3 ha), Kaulinku (2.9 ha), Gluhoe (2.1 ha), Lošu, un 3 vecupes ezeri: Veduščeje (8.3 ha), Baļucku (3.8 ha), Slepoje (2.5 ha).

Ezeri un upes pagasta ainavai piešķir savdabīgu skaistumu. Tiskādu ezers veido maigāku apkārtnes klimatu. Ezerus un to krastus cilvēki izmanto atpūtai. Ezeriem ir arī saimnieciska nozīme – tajos zvejo zivis, medī ūdensputnus, kā arī iegūst odu kāpurus. Silmalas pagasta virszemes ūdeņu sistēma nav noslēgta vienas administratīvās teritorijas robežās, tā ir cieši saistīta ar blakusesošo pagastu virszemes ūdeņu sistēmu.