Rēzeknes novada Maltas apvienības pārvaldes sešos pagastos 2023. gadā tika apkopotas senās receptes, kas 95 lappusēs aplūkojamas e-grāmatā “Ar gordu muti [nazkod i niule]”, kas skatāma vietnēs malta.lv un ozolaine.lv Izdevumā atradīsiet 85 receptes, kas nākušas no 50 saimnieču kulinārā pūra.
Tas nav fundamentāls pētījums, bet pirmais lielāks apkopojums, kurā pašlaik ir četras sadaļas: “Godruo klasika”, “Soldonī iedīni”, “Galis, duorzuoju i zyvu iedīni” un “Dzierīni”. Taču tika iesūtīts daudz citu recepšu, kas virza uz ieceri izdevumu papildināt ar saimnieču mūsdienīgotām un pašradītām receptēm.
Izdevuma “rozīnītes”, pirmkārt ir valoda, proti – tā pilnībā ir latgaliešu rakstu valodā, sniedzot ieguldījumu ne tikai valodas prasmju pilnveidē, bet arī leksikas, ēdienu vēsturisko nosaukumu saglabāšanā (piemēram, “Gorūznīki”, “Kukolkys”, “Kurkuleits”, “Stuļci”, “Ryuguļs ar spresnū”, “Kai by boguots” un citi). Otrkārt, pievienots dažu vārdu skaidrojums, kur laika gaitā ir radies sajukums (piemēram, klimpys un kļockys vai arī smerdeleitis, ko kā garšvielu liek asinsdesās (tā ir sievmētra, nevis majorāns!)). Tāpat apkopota dažādos avotos rodamā informācija par ēdienu nosaukuma cilmi (piemēram, cepelini, vareniki, guļbišniki, zacerka, murcauka un citi) un darbarīkiem (piemēram, alus brūvēšanā žeirs, strucs, īsaļneica u.c.). Treškārt, teksta uztveres atvieglošanai izmantoti latgaliešu folkloras materiāli – sakāmvārdi, parunas, tautasdziesmas, anekdotes, pat daži buramvārdi (“Lai maize labi ryugtu” un “Keiseli vuorejūt”).
E-grāmatu veidojuši Skaidrīte Svikša un Edgars Blinovs, valodas lietās palīdzēja Maruta Latkovska, dizainu veidoja Māris Justs, projektu vadīja Inga Čekša Ratniece. Taču pateicība cilvēkiem, kuri palīdzēja recepšu vākšanā uz vietas pagastos: Anita Laizāne, Erna Ulase, Silvija Pīgožne, Ina Tuče, Līga Ratnika, Santa Ostaša. Tāpat ar savas dzimtas receptēm dalījās: Dace Gaigala (vecmammas Annas Gaigalas, tēva krustmātes Marijas Vules un tantes Genovefas Strodes receptes); Roberts Ružs (tēva Stanislava Ruža alus recepte), Līga Ratnika (vecmammas Valijas Liukes receptes) un Andris Zelenkovs (tēva Pētera Zelenkova recepte).
Taču grāmatas saturu veido receptes, kuras nākušas no šādām saimniecēm. Feimaņu pagastā: Olga Gruzde, Elizabete Vaičuka, Skaidrīte Babre, Erna Ulase, Sholastika Svikša. Lūznavas pagastā: Lilita Urža, Marija Gudele. Maltas pagastā: Rita Siņavska, Terēzija Svikša, Regīna Pranča, Tatjana Surgante, Natālija Koroļonoka, Marija Podnieka, Olga Orlova, Inga Zeile, Silvija Paraščiņaka, Aļbiņa Lukjanova, Jadviga Okuņeviča. Pušas pagastā: Antoņina Babre, Marija Runtovska, Marija Vaičule, Skaidrīte Šņukute. Silmalas pagastā: Janīna Beleviča, Natālija Stafecka, Larisa Šļahta, Anita Laizāne, Valija Svikša. Ozolainē: Ināra Blinova, Marija Jurkova, Rasma Lizinska, Janīna Skrauča, Maruta Batare, Vija Terentjeva, Raisa Počkajeva, Vita Sandore, Natālija Čistjakova, Olga Vinokurova, Valentina Mališeva, Marija Vertinska, Valentīna Cucure, Vera Ogurcova, Silvija Mežore, Antoņina Greivule, Santa Ostaša. Grāmatā iekļautie ēdienu degustēti un saimnieces tika godinātas 23. februārī notikušajā “Ūtrajā Čangaļu saītā ci olimpiadē”, kas notika Ozolaines tautas namā.
Līdz šim MAP kulinārais mantojums tika apzināts daļēji: Ozolaines pagasta ekspedīcijā un video, Maltas pagastā izdotajā brošūra. Šis izdevums ir moderns lielāka apkopojuma sākums, bet pagaidām vienalga vien čipierkstneits (škipsniņa) no bagātīgā kulinārā mantojuma.
Skaidrīte Svikša, grāmatas sastādītāja
Projekts “Senču ēdienu tradīcijas Maltas apvienības pagastos” īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” piešķirto atbalstu.